Īsumā...

Detaļas

Izveidots Ceturtdiena, 22 Marts 2012 13:24

Baznīca ir Liepājas arhitekta Kārļa Strandmaņa pazīstamākais darbs Latvijā.

Pirmo katoļu baznīcu, kas atradās tajā pašā vietā, cēla Kurzemes hercogs Fridrihs 1635.-1645. g. Tā kā vecā baznīca draudēja sabrukt, tad 1904. gadā baznīcas ēku nojauca. Mons. Kazimira Jasenas vadībā Strandmaņa projektu realizēja brīvuzņēmējs P. Pumpītis. 1906. gadā jauno baznīcu pabeidza un iesvētīja Sv. Jura godam. 1925. g. V. E. bīskaps J. Rancāns konsekrē Sv. Jura baznīcu un nosauca par Bezvainīgās Jaunavas Marijas baznīcu.

Neogotikas stilā celtā sarkaņo ķieģeļu būve ar vienu torni, transeptu un trīs jomiem kļuva par vienu no lielākajām pilsētas sakrālajām celtniem.

Ievērojamais arhitektūras piemineklis smagi cieta Otrā pasaules karā 1944. gadā, bet pateicoties prāvestam I. Ancānam, baznīcu atjaunoja. Torņa smaili oriģinālajā augstumā atjaunoja tikai 1992. gadā. Katedrāles statusu piešķir 1996. g. 25. marta Pāvests Jānis Pāvils II, kad arī par pirmo Jelgavas diecēzes bīskapu iecēla V. E. Antonu Justu.