Dienu vai pāris dienas pirms laulībām ir jāsaņem Izlīgšanas sakraments (Grēksūdze) un jāpieņem Sv. Komūnija.
Laulības sakramenta žēlastība ir domāta laulāto mīlestības pilnveidošanai, viņu nešķiramās vienības stiprināšanai. Šīs žēlastības avots ir Kristus.
Laulība ir sakraments, kurā Dievs svētī vīrieti un sievieti, dodot viņiem tiesības laulāto kopdzīvei, kā arī žēlastības, kas palīdz veikt laulāto pienākumus.
Priesteris vai diakons Baznīcas vārdā pieņem laulāto piekrišanu un sniedz tiem Baznīcas svētību. Laulība tiek noslēgta vismaz divu liecinieku klātbūtnē. Laulības pamatā ir laulības slēdzēju savstarpējā piekrišana, tas ir vēlēšanās sevi dāvāt viens otram pilnīgi un galīgi, ar mērķi dzīvot uzticībā un auglīgā mīlestības derībā.
Atbildod uz priestera jautājumiem, līgavainis un līgava apliecina, ka laulībā dodas pēc pašu vēlēšanās un ir gatavi uzņemties laulības pienākumus. Pēc tam priesteris tiem saka priekšā laulības zvēresta vārdus, ko laulājamie atkārto. Tāds ir būtiskais laulības rits.
Laulība parasti notiek Svētās Mises laikā. Tāpēc jau laikus jāsagatavojas Gandarīšanas sakramenta pieņemšanai.
Gatavojoties laulībai, jau laikus jāierodas pie priestera, lai noskaidrotu, vai nav kādu kanonisku šķēršļu iecerētajai laulībai. Baznīca neiesaka laulību starp dažādu kofesiju pāstāvjiem, jo atšķirīgi reliģiskie uzskati var traucēt gan laulāto saprašanos, gan bērnu audzināšanu reliģiskajos jautājumos.
Līdz laulību dienai katram jādzīvo šķīstībā un atturībā, jo laulāto tiesības dod tikai derīgi noslēgta laulība.
Derīgi noslēgta laulība ir nešķirama.
Ja tomēr ir grūti dzīvot kopā, vīrs un sieva var dzīvot atsevišķi, bet ne viens, ne otrs nevar precēties ar kādu citu.
Katoļticīgie, kas apprecas, neievērojot laulības normas, vai vienkārši dzīvo kopā bez laulības, atrodas smaga grēka stāvoklī un šādā situācijā nevar saņemt grēku piedošanu.