Pabeigti zvanu torņa jumta skārda seguma labošanas darbi, betona tekņu izgatavošana pēc oriģināla parauga un uzstādīšana

2020

Detaļas: Izveidots Otrdiena, 10 Novembris 2020 11:16

Lai īstenotu darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 5.5.1. specifiskā atbalsta mērķa “Saglabāt, aizsargāt un attīstīt nozīmīgu kultūras un dabas mantojumu, kā arī attīstīt ar to saistītos pakalpojumus" pirmās kārtas “Ieguldījumi kultūras un dabas mantojuma attīstībai visā Latvijas teritorijā (tai skaitā Rīgā), izņemot pārējās Baltijas jūras piekrastes pašvaldības” projekta iesniegumu Nr.5.5.1.0/17/I/002 “Nozīmīga kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana un attīstība kultūras tūrisma piedāvājuma pilnveidošanai Zemgales reģionā”, ko līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds, 2020.gada 2.janvārī tika noslēgts Būvdarbu līgums par Jelgavas Romas katoļu Bezvainīgās Jaunavas Marijas katedrāles Zvanu torņa jumta skārda seguma preventīvajiem darbiem, betona tekņu demontāžu un izgatavošanu pēc oriģināla parauga.

Veicot 2018. gada 26. martā Zvanu torņa jumta priekšizpētes darbus, apsekojamo elementu apdares un konstrukciju tehniskais nolietojums nesošajām konstrukcijām sastādīja vidēji: torņa nesošām tērauda konstrukcijām - 40%; skārda segumam - 75%; koka elementiem – vidēji 45%, nesošam mūrējumam – vidēji 65%, dz/betona pārsegumam – vidēji 50. Sākotnēji bija plānots, ka tiks nomainīts Zvana torņa skārda segums, salabotas koka konstrukcijas, bet nepietiekoša finansējuma dēļ, tika īstenota 1. kārta.

Būvdarbus veica SIA "Koka ēka”, kas jau iepriekš bija realizējusi krusta puķu atjaunošanas un restaurācijas darbus. Kā norādīja uzņēmuma SIA "Koka ēka” pārstāvis Edgars Purviņš, kara laikā katedrāles tornis nodega, atjaunošanas darbos tika izmantoti tā laika pieejamie materiāli. 1996. gadā pateicoties RAF ziedojumam tika uzlikts skārda jumts. Šobrīd zvanu tornis ir ļoti kritiskā stāvoklī, jo to ietekmē tiešie apkārtējās vides faktori. Savukārt baznīcas Zvanu torņa jumta plakņu satekņu galus noslēdz javas masā lietās lietus ūdens notekas. Lietus ūdens notekas atrodas ~ 33 m no zemes līmeņa un ir pakļautas lietus, sniega, vēja izraisītiem bojājumiem. No četriem lietus ūdens noteku lējumiem viens zudis pilnībā, šobrīd aizstāts ar pagaidu skārda tekni. Otrs lējums zudis daļēji. Trešais lējums saglabājies pilnā apjomā baznīcas torņa daļā, bet konstatējamas plaisas. Ceturtais lējums salūzis trīs daļās tika nocelts 2019. gada sezonā no baznīcas torņa daļas nodrošinot elementa saglabāšanu un baznīcas apmeklētāju drošību. Izstrādājot baznīcas torņa lietus ūdens noteku restaurācijas/ konservācijas priekšlikumu tika pieļauts izgatavot un montēt baznīcas tornī jaunas četras lietus ūdens notekas.

Atkārtoti apsekojot torņa jumtu un lietus ūdens notekas pēc skārda ieseguma noņemšanas tika konstatēts, ka noteka, kas vērsta uz Katoļu un Raiņa ielas krustojumu iespējams saglabāt neveicot tās aizvietošanu ar jaunu noteku. Tika konstatēts, ka lietus ūdens lējuma notekai apakšējā daļa veidota nedaudz atšķirīgi, kā pārējām divām notekām. Oriģinālās lietus ūdens notekas lējums tika ņemts par pamatu formas noņemšanai, lai izgatavotu jaunu lietus ūdens notekas ģipša modeli. Pēc ģipša modeļa izgatavošanas un piestrādes, tika izgatavotas ķīļformas sausā betona notekas bloka izgatavošanai.

Pateicoties SIA “Koka Ēkas” restauratoru darbam un alpīnistiem, ir veikti preventīvie darbi Zvanu torņa jumtam, nostiprinātas skārda plāksnes. Tukšumu vietas starp baznīcas mūri un betona lietus notekām tika aizpildītas ar cementa/ kaļķa javas sastāvu. Jaunās betona lietus ūdens notekas tika paceltas un montētas uz jumta ar autoceltni (strēles garums 52 m) enkurojot tās pie baznīcas mūra ar nerūsējošā tērauda vītņstieņiem (12 mm).